Konferences “Zināšanas digitālās pārveides/ražošanas laikmetā”, ko rīkoja Eiropas Tehnoloģiju universitāte un organizēja Eiropas Kultūras un tehnoloģiju laboratorija “ECT Lab+” un tās MSCA SE projekts EpisTEAM, mērķis ir pulcēt ekspertus no mākslas, humanitāro zinātņu, sociālo zinātņu, tehnoloģiju un citām jomām, izpētot (ne-)pozitīvus izziņas un zināšanas veidus.
Mūsu saskare ar pasauli kļūst arvien digitalizētāka. Pēc digitālo tehnoloģiju parādīšanās zinātnē un uzņēmējdarbībā un pēc tam, kad dators jau bija kļuvis par “personālo” datoru, vairāk nekā pirms 15 gadiem tīklā savienotais dators beidzot nonāca lielākās daļas cilvēku intīmajā sfērā kā viedtālrunis. Mēs organizējam savu dzīvi un uzturam kontaktus ar saviem mīļajiem, izmantojot digitālos vēstnešus. Mēs veidojam savas (kolektīvās) vēlmes sociālajos medijos, un mēs veidojam savu pasaules tēlu, izmantojot visdažādākos digitālos medijus.
Lielāko daļu šo pakalpojumu sniedz nedaudzas korporācijas ar monopolistiskām tendencēm, kas tos veido tā, lai nodrošinātu arvien lielāku peļņu. Mūsu attiecības ar pasauli ir atkarīgas no šīs digitālās un kapitālistiskās saiknes. Tāpēc digitālās jomas epistemiskās sekas būtu jāapspriež ne tikai kā jautājums par tehnoloģiju, bet arī par tās sociālekonomisko kontekstu un abu minēto aspektu savstarpējo nosacītību. Digitālās kibernētiskās tehnoloģijas, šķiet, ir unikāli saderīgas ar kapitālistisko tirgu, ko tā dedzīgākie atbalstītāji ir raksturojuši kā pašregulējošu kvantitatīvo signālu sistēmu. Taču šī pati tehnoloģija ir arī radījusi cerības uz humānāku un ilgtspējīgāku nākotni, kas apvienojas tādos jēdzienos kā “kibernētiskais sociālisms”.
Neatkarīgi no tā, vai jūs piekrītat vai nepiekrītat šiem digitalizācijas rāmjiem, mēs vēlētos, lai jūs pievienotos mūsu kopīgajiem centieniem kritiski domāt par tās epistemiskajām sekām. Kā Walter Benjamin darīja gandrīz 90 gadus atpakaļ par toreiz jauno attēlu reproducēšanas mediju viņa laika, mēs vēlamies jautāt: (Kā) zināšanu radīšanas, izplatīšanas un izmantošanas prakse mainās digitālās reproducēšanas/ražošanas laikmetā?
Aicinām uz referātiem, paneļdiskusijām, performancēm, plakātu prezentācijām, mākslinieciskiem iesniegumiem, mākslinieku sarunām, instalācijām un intervencēm, kas pievēršas attiecībām starp digitālajām tehnoloģijām, epistemoloģiju un dizainu. Atklātais konkurss ir paredzēts zinātniekiem, filozofiem, zinātniekiem, māksliniekiem, dizaineriem un radošajiem praktiķiem.
Lūdzu, līdz 2025. gada 3. martam iesniedziet 500 vārdu garu aprakstu/kopsavilkumu (izņemot atsauces) par jūsu ierosināto māksliniecisko intervenci/prezentāciju papīra formātā utt. (Nav dalības maksas.)
Iesniegšanai izmantojiet PDF datnes formātu un padariet savu tekstu pilnīgi anonīmu (ieskaitot metadatus), lai varētu veikt aklu pārskatīšanu, un nosūtiet savu nosaukumu un kopsavilkumu TIKAI uz šādu adresi: [email protected]
Paziņojums par pieņemšanu tiks nosūtīts aptuveni 2025. gada marta beigās.
Iespējamās intervences vai atbildes varētu apsvērt, bet neaprobežojas tikai ar:
+ Teorētiskie pamati (piemēram, terminu “vidējs” un “mediācija” jēdzieni, kibernētikas kritiskās perspektīvas, tehnoloģiskās mediācijas teorija, epistemoloģija tehnoloģijas filozofijā)
+ “Publiskās telpas strukturālās pārveides” sociālā un politiskā ietekme, izmantojot digitālos plašsaziņas līdzekļus (piemēram, platformu spēks, patiesības krīze, viltus ziņas un maldinoša informācija, ieguldījums autoritārisma pieaugumā)
+ Zināšanas digitālajā kapitālismā (piemēram, zināšanu radīšanas politiskā ekonomika, kapitālistisko struktūru ietekme uz izziņu, nauda kā medijs)
+ Digitālo tehnoloģiju emancipācijas perspektīvas (piemēram, digitālās inovācijas socioekoloģiskajai pārveidei, aprūpei digitālos apstākļos, kibernētiskai plānošanai un sistēmiskām alternatīvām)
+ Atbildīga digitālo zināšanu izmantošana (piemēram, politikas jautājumi, digitalizācija izglītībā, ētika algoritmu izstrādē, atbildības transformācija un lēmumu pieņemšana sociāli tehniskajās sistēmās)
Ja jums ir jautājumi (bet ne pieteikumi!), lūdzu, sazinieties ar [email protected].
