2024. gada 22. maijā EUT+ Idejas institūts un Schader Stiftung rīkoja ekspertu paneļdiskusiju “Zaļās pārkārtošanās panākšana ESt+: “Problēmas un integrācijas stratēģijas”. Šajā pasākumā piedalījās pārstāvji no ESt+ alianses, kas ir deviņu tehnoloģisko universitāšu sadarbība visā Eiropā, lai apspriestu ilgtspējas integrēšanu izglītībā, pētniecībā un plašākā EUt+ satvarā. Paneļdiskusijas dalībnieki, katrs atzīts eksperts savā jomā, bija Andreas Dionyssiou no EUt+ zaļajiem birojiem, Lou Grimal no Eiropas Ilgtspējas zinātnes laboratorijas, Noel Fitzpatrick no Eiropas Kultūras un tehnoloģiju laboratorijas+, studentu pārstāve Lina Achilles un profesore Marlen Vasquez. Tās sniedza nenovērtējamu ieskatu par to attiecīgajām lomām un to, kā tās veicina zaļo pārkārtošanos aliansē.
Dionyssiou atklāja diskusiju, sīki izklāstot EST+ Zaļā biroja izveidi un darbības statusu. Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi izstrādāt standartizētus darba uzdevumus, lai nodrošinātu saskaņotus centienus ilgtspējas jomā visās partneraugstskolās. Pēc tam Grimal sniedza jaunāko informāciju par Eiropas Ilgtspējības zinātnes laboratorijas progresu, uzsverot tās būtisko lomu uz ilgtspēju orientētas pētniecības veicināšanā ESt+ satvarā.
Fitzpatrick vadīja diskusiju par Idejas institūta darbību, galveno uzmanību pievēršot ētiskajai ekoloģiskajai digitālajai pārejai. Viņš uzsver, ka ir svarīgi integrēt šo pāreju iesaistīto universitāšu pamatdarbībās. Ahilejs sniedza studenta perspektīvu, aizstāvot lielāku studentu iesaisti un iesaistīšanos ilgtspējas iniciatīvās. Viņa uzsvēra, ka ir vajadzīgas mācību programmas, kurās būtu iekļauti ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), un mudināja studentiem vairāk iespēju piedalīties ilgtspējas projektos. Profesors Vasquez iepazīstināja ar mācīšanas un pētniecības perspektīvu, daloties paraugpraksē un novatoriskās pieejās ilgtspējas integrēšanai akadēmiskajās programmās. Viņa uzsvēra nepieciešamību pēc starpdisciplināras sadarbības un zināšanu apmaiņas, lai sasniegtu ilgtspējas mērķus.
Diskusija, EST+ universitāšu sadarbības centieni, aptvēra dažādas starpdisciplīnu sadarbības veicināšanas stratēģijas. Diskusijas dalībnieki apsprieda tehnoloģiju un digitālās inovācijas nozīmi ilgtspējas iniciatīvu atbalstīšanā gan aliansē, gan plašākā mērogā. Viņi pētīja, kā Eiropas Ilgtspējības zinātnes laboratorija varētu vēl vairāk veicināt uz ilgtspēju vērstu pētniecību un virzīt zaļo pārveidi.
Paneļdiskusijas dalībnieki vienojās, ka ir vajadzīgi visaptveroši satvari un metodika, lai novērtētu un informētu par ilgtspējas centienu ietekmi visā ESt+ aliansē. Viņi apsprieda pašreizējās iniciatīvas un noteica jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi, jo īpaši attiecībā uz IAM integrēšanu mācību programmās un pētniecības pasākumos.
Risinot institucionālus šķēršļus, piemēram, birokrātisku inerci un izolētus departamentus, ekspertu grupa ierosināja stimulus ilgtspējas veicināšanai, tostarp finansiālus stimulus un elastīgākas administratīvās struktūras. Viņi arī uzsvēra, cik svarīga ir kopienas iesaistīšanās un partnerības, lai palielinātu ilgtspējas centienu ietekmi.
Pasākuma noslēgumā notika uz nākotni vērsta diskusija par to, kā saglabāt zaļās pārkārtošanās impulsu ESt+ ietvaros. Paneļdiskusijas dalībnieki uzsvēra pastāvīga dialoga un sadarbības nozīmi, nodrošinot, ka ilgtspējas iniciatīvas ir iekļaujošas, ietekmīgas un saskaņotas ar UNESCO ieskicēto redzējumu “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” un “Pētniecība ilgtspējīgai attīstībai” (RSD).
Kopumā ekspertu grupas diskusijā ar tās visaptverošo pārskatu par problēmām un iespējām tika uzsvērta izšķirošā vajadzība pēc sadarbības centieniem, inovatīvām stratēģijām un vienotas pieejas ilgtspējas integrēšanai iesaistīto universitāšu pamatdarbībās. Paneļdiskusijas secinājumi ir ceļvedis zaļās pārkārtošanās nākotnei ESt+ aliansē, radot auditorijai pārliecību par turpmāko virzību.
