Semināra diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumam par “domāšanu” paziņojumā “Vispirms domāt par cilvēku”. Diskusijas aizsākās no raksturīgas spriedzes, kas novērota koncepcijā “vispirms domāt par cilvēku”, norādot, ka tehnoloģiskais progress ir jāpārorientē uz cilvēka vērtībām, ētiku un ietekmi uz sabiedrību, vienlaikus atzīstot arī to, ka uz cilvēku orientētas perspektīvas, iespējams, ir veicinājušas tādas vides krīzes kā antropocēns. Paneļdiskusijas mērķis bija izpētīt jēdzienu “domāšana” 21. gadsimta kontekstā.

Paneļdiskusijā no TU Dublin piedalījās profesors Noel Fitzpatrick (Filosopher), profesors John Kelleher (datorzinātnieks), Dr. Conor McGarrigle (mākslinieks), Dr. Ester Toribio-Roura (MSCA Post-Doc), Sinead Mc Donald (PhD kandidāts) un Mick O’Hara.

Apaļā galda diskusijā tika apspriests jautājums par “domāšanu” paziņojumā “Vispirms domāt par cilvēku”. Nepieciešamība saprast, ko nozīmē cilvēka domāšanas prioritātes noteikšana, kļuva acīmredzama, pieaugot mākslīgajam intelektam, sociālās tīklošanās platformām un gaidāmajām klimata pārmaiņu radītajām problēmām. Diskusijā tika uzsvērta “vispirms domāt par cilvēku” divējādā būtība, kas liecina par nepieciešamību pārorientēt tehnoloģiskos sasniegumus uz cilvēciskajām vērtībām, ētiku un ietekmi uz sabiedrību, vienlaikus atzīstot arī to, ka uzsvars uz cilvēka interesēm (antropocentrisms) varētu būt bijis nozīmīgs vides krīzēs, piemēram, antropocēns. Paneļdiskusijas mērķis bija pievērsties jautājumam par “domāšanu” 21. gadsimtā.

Vēl viens interesants elements, kas parādījās seminārā, bija tas, ka ir steidzami jāsaprot, ko nozīmē piešķirt prioritāti cilvēciskajai domāšanai, pateicoties mākslīgā intelekta un sociālo tīklu platformu paplašināšanai, kā arī nenovēršamajām problēmām, ko rada klimata pārmaiņas.