Universitātes mērķis ir iegūt ārpus tradicionālās izpratnes par ētiku kā abstraktu normatīvu teoriju, vienlaikus attīstot to plurālistiskas un multikulturālas sabiedrības kontekstā. Novietojot cilvēkus un technē1 kā komponentus plašās globālās un mikromēroga ekosistēmās, tiek dalīts ēdiens pārdomām par cilvēku un dabas dinamisku mijiedarbību biosfērā. Tāpat, saprotot, ka cilvēka dabas būtība ir radīt, izgudrot un mainīt, ir vērtību platforma, kas atsaucas uz tehnoloģiskā optimisma ideju un nostiprina pārliecību, ka cilvēki ir veltīti, lai kļūtu par savas dzīves radītājiem, pielāgojot zināšanas problēmu risināšanai. Tehnoloģiju nevar saprast kā zinātnes sasniegumu pielietojumu, bet gan kā veidu, kādā mēs kļūstam par cilvēkiem.
Sadarbības iesaistes kodekss ir akadēmisku partneru rīcības kodekss, kas izveidots starp ESt+ iestādēm un katru no to sadarbības partneriem un kurā pausta vēlme ieviest jauninājumus ekoloģiskās izglītības, metožu un lēmumu pieņemšanas procesa ētikas pamatnostādnēs. Patiešām, tā kā tas ir dzīvs dokuments, tā mērķis ir virzīt mūsdienu globālo problēmu risināšanu, paturot prātā pašapziņu un rūpību (attiecībā uz vidi, citiem cilvēkiem un citām būtnēm). Citiem vārdiem sakot, šo kodeksu var uzskatīt par palīgvirzienu tehnoloģiju izglītībai virzienā, kas ir labvēlīgs visiem dalībniekiem.
Kodeksu veido morāles filozofija, kuras pamatā ir senie patiesības, labestības un skaistuma ideāli, kas ir būtiski mūsdienu cilvēku kā plaukstošu cilvēku kultivēšanai. Var pievienot lietderību, lai uzsvērtu, ka kodekss nav tikai deklaratīvs dokuments, bet ir paredzēts, ka tas kalpos efektivitātes uzlabošanai. Dialoga bagātināšana ir trīs iepriekš minēto ideālu šķērsošanas punkts, kas ir būtiski kodeksa īstenošanai nākotnē. Tas ir saskaņā ar vides ētiku kā lietišķās ētikas jomu, kas pēta konceptuālos pamatus vides vērtībām, kas aug tikumos un politikā, lai aizsargātu un saglabātu bioloģisko daudzveidību un ekoloģiskās sistēmas.
Lai nodrošinātu ētisku rīcību un lēmumu pieņemšanu, vienlaikus izmantojot zināšanas praksē un definējot zinātnes mērķi un tās saņēmējus, tiek sagaidīts, ka ieinteresētās personas apzināti motivēs vērtības un pamatprincipus, kas virza mūsu ekotehnoloģisko dialogu.
Informējot (vai saņemot informāciju), būtu jāpievēršas personiskajai ietekmei, ko rada mūs pavadošie ekoloģiskie jautājumi, un jāizklāsta kritiskās pozitīvās un negatīvās darbības, kas ietekmē mūsu pāreju uz ilgtspēju. Šis princips veicina izpratni par dabas resursu nediferencētu iznīcināšanu, informācijas sniegšanu par dabas stāvokli un tehnoloģiju ieguldījumu vides krīzes pārvarēšanā.
Iesaistei būtu jāveicina personīga iesaistīšanās vides jautājumu risināšanā “šeit un tagad”, kas nozīmē savu paša attieksmi pret visu esošo un veidu, kādā tas ir saistīts.
Atbildībai3 būtu jāveicina atbildīga ekoloģisku lēmumu pieņemšana un prakse, jo tās neesamība radītu arvien lielākus draudus cilvēka dzīvībai, cilvēku sabiedrībai un planētai kopumā. Tajā jāiekļauj informēšana un iesaiste trīs savstarpēji saistītā līmenī:
