Algoritmi un MI rīki kļūst arvien ietekmīgāki komerciālā un pārvaldības kontekstā. Algoritmi un MI rīki nav neitrāli; zināmā mērā tiem jābūt informētiem un pazīstamiem kā objektiem, kā arī to īstenošanā un ieviešanā, lai skaidri saskatītu un izprastu to ietekmi uz morālajām vērtībām un kādas darbības var veikt, lai tos optimizētu to izstrādē un izmantošanā virzībā uz ētiskiem mērķiem, vai arī tie ir pat piemēroti konkrētiem mērķiem. Pārredzamība ir termins ar mainīgu lietojumu un interpretāciju, kas var apdraudēt tā izmantošanu projektēšanā un politikā. Šeit mēs cenšamies vēl vairāk precizēt pārredzamību. Mēs apgalvojam, ka pārredzamība ir situācija, kas iegūst, kad būtiska un saprotama informācija par kādu X ir pieejama un pieejama kādai mērķauditorijai (A), tāpēc šī informācija ir pietiekama A mērķim (P). Turklāt mēs saistām šo konceptualizāciju ar pārredzamības morālo vērtību, kur P ir jāsniedz pārskats par X atbalstošajām vai pretrunīgajām attiecībām ar attiecīgajām vērtībām un mērķiem. Šādi teleoloģiskie mērķi mūsu kontekstā var būt spēja atskaitīties par to, cik lielā mērā algoritms, process vai organizācija respektē noteiktas vērtības un veicina (sociālo) mērķu sasniegšanu.