No 2024. gada 23. līdz 25. aprīlim es piedalījos Erasmus+ Aesthetico projekta “Estētika un ekoloģija tehnoloģiju izglītībā” intensīvās studiju programmā (ISP). Darbsemināri notika Kipras Tehnoloģiju universitātes Mediju mākslas un dizaina pētniecības laboratorijā (MAD Lab) Limasolā, Kiprā.
ISP dalībnieki pētīja un pārbaudīja starpdisciplīnu grupā, kas noteica virkni izglītojošu pieeju ilgtspējīga dizaina domāšanai. Visiem dalībniekiem tika lūgts aizpildīt atgriezeniskās saites veidlapas, kas palīdzēs izstrādāt metodiku, kas risina aprūpes, ekoloģijas un tehnoloģiju jautājumus.
Intensīvās studiju programmas ietvaros rīkotie semināri ietvēra izglītojošu pieeju testēšanu spēļu un interaktīvo darbsemināru veidā. Spēles ietvēra “Vāju signālu atlants”, “Revolt” un “Loop”. Starp aktivitātēm bija arī darbseminārs ar Dimitris Savva, kurā tika pētīts izmesto objektu potenciāls radīt skaņas un audio performances.
Tā kā pašreizējā doktorantūras projekta posmā semināra paplašinātais formāts tiek uzskatīts par uzmanības vietu ar tā sociālajiem un starpsubjektīvajiem aspektiem, man šķita, ka dalība aktivitātēs kā dalībnieks ir ļoti noderīga un domu rosinoša. Savā pētījumā neesmu izmantojis spēles, bet esmu eksperimentējis ar spēļu elementu ieviešanu darbnīcu pasākumos. ES īpaši interesējos par “Vāju signālu atlantu”, jo tās kartes forma ļauj veidot ļoti vizuālu, interaktīvu un plūstošu konceptu sasaisti, vienlaikus ņemot vērā esošās pieejas jaunajā gaismā.
Programmas uzmanības centrā no mana pētnieciskā projekta perspektīvas bija darbseminārs ar elektronisko skaņu mākslinieku un multimediju komponistu Dimitri Savvu. Darbsemināra posmi ietvēra tīšu vides skaņu klausīšanos, objektu atlasi telpā un to skaņas producēšanas īpašību pārbaudi, pēc tam grupās strādājot pie īsiem skaņas izpildījumiem, kas pēc tam tika prezentēti citiem.
Darbnīca izraisīja ļoti taustāmu iesaistes līmeni, neskatoties uz telpā esošo fonu daudzveidību, kas ietvēra inženierus un arhitektus. Manuprāt, darbseminārs sasniedza vairākas lietas, jo tas bija rotaļīgs un baudāms kā relaksējoša, pēc tam radoša sesija, bet arī iepazīstinot ar materiālās izpratnes jēdzieniem no sensorās perspektīvas, netiešā, nepūšīgā un nedogmā veidā. Tā kā mans PhD pētījums ietver pratināšanu par aprūpes ideju, kas rodas, pievēršot uzmanību, darbnīca man ieviesa pašu priekšstatu par nevizuālās uzmanības vērtību, kas tiek pievērsta neokulārai modalitātei. Tajā arī uzsvērts, ka ir iespējams atpazīt vairākas iespējamās funkcijas objektiem un materiāliem, no kuriem tie ir izgatavoti, ļaujot tos pārprofilēt kā skaņu veidošanas priekšmetus, vienlaikus vēršot uzmanību uz to telpu un objektu īpašībām, kuras bieži vien netiek ņemtas vērā, bet kuras var ņemt vērā un izstrādāt.